Kas ir cikla Likteņzīmes idejas autors, un kādi koncerti šovasar tā ietvaros skanēs?
Idejas autore ir producente Anete Kalniņa, un visas vasaras garumā ciklā paredzēti četri koncerti, kuri norisināsies uz Saieta nama jumta, kas pēc arhitekta Andra Kronberga ieceres radīts kā tilta sākums un līdz ar to lieliski papildina koncerta ieceri tiekties uz virzību, pamatīgumu, saglabājot vispārcilvēciskās vērtības.
Pirmajā koncertā Likteņzīmes. Māra Zālīte tiks godināta dzejnieces Māras Zālītes daiļrade. Jūlija vidū izskanēs Knutam Skujeniekam veltītais pasākums, un tajā piedalīsies aktrise Dita Lūriņa, dziedātājs Daumants Kalniņš un pianists Romāns Vendiņš. 23. augustā notiks Imantam Ziedonim veltīts koncerts, bet septembra beigās godināsim Māra Čaklā daiļradi un plānots, ka koncertā piedalīsies mūziķis Marts Kristiāns Kalniņš, aktieris Artūrs Skrastiņš un citi mākslinieki.
Domājams, ka koncerti nav vienīgās plānotās aktivitātes Likteņdārzā?
Īpaši gribu izcelt dažas no tām: jau šo svētdien, 16. jūnijā, ar svētbrīdi, kurā piedalīsies visu triju baznīcu arhibīskapi, tiks atklāta Likteņdārza brīvdabas kapela. Jūlija pirmajā nedēļā Koknesē risināsies 3x3 Vispasaules latviešu ģimeņu saiets, kura ietvaros arī Likteņdārzā katru dienu notiks kāds pasākums. Līdz 25. augustam Saieta namā aplūkojama izstāde Margaritai Stārastei 110, bet no septembra te ienāks Pasaules ābeču izstāde. Turpināsies arī tradicionālie Likteņdārza pasākumi, un no šā gada maija pie mums pieejama populārā digitālā spēle Road Games.
Protams, mēs nekad neizslēdzam iespēju, ka aktivitāšu un pasākumu plāns var papildināties, jo esam atvērti arī trešo pušu izrādītajai interesei rīkot pasākumus pie mums.
Kurš pasākums šo gadu laikā, kamēr pastāv Likteņdārzs, izpelnījies vislielāko interesi?
Visplašāk apmeklētais pasākums Amfiteātrī notika 2019. gada augustā, kad tika atzīmēta Baltijas ceļa trīsdesmit gadu jubileja. To apmeklēja teju trīstūkstoš cilvēku, un teikšu atklāti – man personīgi tas šķiet viens no emocionālākajiem mirkļiem. Brīdī, kad saule rietēja, kori un mākslinieki izdziedāja leģendāro Mārtiņa Brauna Sauli, Pērkonu, Daugavu… Tajā mirklī ne vienam vien noritēja asara.
Savukārt visplašāk apmeklētais pasākums bija pērn režisora Kārļa Anitena organizētais gaismas un skaņas uzvedums Lāčplēsis, kas kopumā pulcēja deviņus tūkstošus cilvēku.
Likteņdārzs ir piemiņas vieta vai kas vairāk?
Likteņdārzs tiek veidots kā simbols tautas nemitīgai atjaunotnei un izaugsmei – te satiekas gan cilvēka, gan valsts pagātne, tagadne un nākotne. Man vistuvākais šķiet apzīmējums – spēka vieta. Bieži esmu dzirdējis, ka cilvēkiem tā tiešām ir vieta, kur sajust īpašu, tautu vienojošu enerģiju.
Mūsu viesu grāmatās ir tūkstošiem uzmundrinošu ierakstu: kāds pasaka paldies par skaisti sakoptu Latvijas vietu, kāds – par vēsturiskās atmiņas kopšanu, daudziem tā ir vieta, kur sākas jaunas ģimenes stāsts, citiem – vieta, kur sanākt kopā dzimtas salidojumā vai kolektīvu vienojošā pasākumā. Protams, vietējie nāk arī vienkārši pastaigās.
Kas dārzā notiek laikā, kad te nav nekādu pasākumu?
Nekas jau nemainās, jo Saieta namā un dārza teritorijā notiek nomas pasākumi, cilvēki brauc ik dienas – visvairāk tieši vasaras mēnešos. Kopš esam uzcēluši Saieta namu (tas šogad svinēs divu gadu jubileju), varam strādāt visa gada garumā, jo iepriekš strādājām tikai sezonāli. Darba ir daudz, jo teritorija liela un, kā saka puiši, tiklīdz to beidz appļaut no viena gala, tā uzreiz jāsāk no jauna. Arī dažādu piemiņas vietu daudz, un tas viss prasa kopšanu un uzturēšanu.
Kas Likteņdārzu apmeklē vairāk – ārvalstu tūristi vai tomēr mēs paši?
Lai gan diezgan bieži pie mums iegriežas arī ārvalstu viesi, pamatā tomēr dārzu apmeklē Latvijas iedzīvotāji. Pērn jau trešo gadu pēc kārtas apmeklētāju skaits sasniedzis 100 tūkstošus cilvēku. Ja pieminam statistiku, tad visvairāk ārvalstu viesu ir no kaimiņzemes Lietuvas, bet kopumā dārzu apmeklējuši viesi vairāk nekā no 55 valstīm.
Savulaik cilvēki tika aicināti Likteņdārzā stādīt kokus. Kādas vēl ir iespējas jūs atbalstīt un palīdzēt?
Diemžēl šāda iespēja šobrīd nepastāv, lai gan interese par kociņu stādīšanu joprojām ir milzīga. Vienkārši mums sāk pietrūkt brīvas vietas, jo ne visa pussalas teritorija, uz kuras atrodas Likteņdārzs, ir mūsu pārvaldībā; ir arī vairāki privātīpašnieki, ar kuriem veicam pārrunas, un tas tomēr ir finanšu jautājums. Joprojām aicinām vest laukakmeņus Amfiteātra ārējās sienas nosegšanai, tāpat esam pateicīgi par ikvienu talcinieku, jo, kā jau minēju iepriekš, darba pietiks vienmēr un visiem. Un darba kolektīvi tiešām brauc – gan pastrādāt, gan atpūsties. Protams, esam pateicīgi par ziedojumiem, jo mēs visi zinām pieaugušās izmaksas materiāliem, degvielai, elektroenerģijai utt.
Aicinu ieskatīties mūsu mājaslapā, kurā var uzzināt gan par plānotajām aktivitātēm, gan par to, kā mūs atbalstīt.