Priekš divi ar pus gadiem mūs raidīja šurp Latvijas tauta kā īsto un legālo Latvijas valsts saimnieku – 1922. gada 3. novembrī, Satversmes sapulces pēdējā sēdē, uzrunādams deputātus, teica Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste. "Viņa mūs raidīja šurp ar plašām, neaprobežotām pilnvarām, lai mēs varētu pēc savas labākās apziņas, pēc sava labākā ieskata izbūvēt un veidot mūsu valsti. Mēs esam savu darbu pabeiguši. (..) Man ir atkal jāatkārto tas, ko jau esmu reiz teicis, ka par mūsu darba labumu mēs paši nevaram spriest, lai tauta spriež par viņu un tāļākās paaudzes Latvijas valsts vēsturē."
Tālākās paaudzes Satversmes sapulces veikumu ir novērtējušas labu esam, gan turpinot dzīvot ar tās izstrādāto Satversmi, gan neaizmirstot tos cilvēkus, kuriem par šo veikumu jāpateicas. Tam vēl viens apliecinājums ir šajās dienās klajā nākusī grāmata Latvijas Satversmes sapulce deputātu biogrāfijās 1920–1922, kas sākas ar šeit citēto Jāņa Čakstes runu.
SestDiena devās uz Latvijas Nacionālo arhīvu pie grāmatas idejas autora, projekta vadītāja un viena no tās sastādītājiem (Iīdz ar vēsturniekiem Valteru Ščerbinski un Ēriku Jēkabsonu) vēsturnieka Ginta Zelmeņa izvaicāt viņu par šo vienu no Latvijas Republikas tapšanas nozīmīgākajiem posmiem.
BIOGRĀFIJAS VIENUVIET
Vispirms par grāmatas tapšanu: 2021. gadā, gatavojoties Satversmes spēkā stāšanās simtgades svinībām, Gints Zelmenis kā Latvijas Nacionālā arhīva pārstāvis starpinstitūciju sanāksmē piedāvāja ideju veidot Satversmes sapulces deputātu biogrāfisko vārdnīcu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 31. maija - 6. jūnija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!