_ Proti, ja, apēdot kaut ko patīkami smaržīgu un garšīgu, pēc kāda laika organismā sākas aizdomīgi un nepatīkami procesi, vai, noslaukoties ar kaut ko mīkstu, drīz vien sajūti dedzināšanu. Pirmā tipa gadījumus, paldies Dievam, neesmu piedzīvojis, tikai par tiem lasījis avīzēs, bet otro gan esmu redzējis savām acīm, kad mūsu, bioloģijas studentu, prakses laikā Vidusāzijā 1979.gada maijā mans kursabiedrs, Pamira pakājes krūmos netālu no Samarkandas veicis minēto higiēnas procesu ar latvānim līdzīga un pēc burkāniem patīkami smaržojoša auga mīksto lapu, drīz vien sāka soļot arvien stīvāk un stāvāk un pēc tam visu dienu laikam tā arī neapsēdās, varonīgi cīnīdamies ar, kā pats izteicās, ugunskuru otrā galā. Ja tā gadās pat bioloģijai tuvu stāvošiem cilvēkiem, bail pat domāt, ar ko iznācis saskarties pārējai sabiedrības daļai. Tātad augu pazīšana var būt noderīga arī gaužām praktiski, lai izdzīvotu un sevi aplam neapskādētu, nevis tikai tādēļ, lai apmierinātu savu intelektuāli estētisko vai filoloģisko ziņkāri — nez, kā sauc to skaisto puķi, kuru ieraugi pirmo reizi vai arī kuru redzi tik bieži, ka kļūst jau neērti no tā, ka nezini, kā sauc to, uz ko tu skaties.
Un te nu jāteic, ka latvieši kā liela dārzkopju un dabā gājēju tauta ilgu laiku bija nepiedodami apdalīta ar pietiekami aptverošām augu grāmatām. Pēdējais Latvijas augu noteicējs — Pētersones un Birkmanes Latvijas PSR augu noteicējs — iznāca, kad vēl bija dzīvs Brežņevs, 1980.gadā, tātad pirms 35 gadiem, un jau sen ir kļuvis par bibliogrāfisku retumu. Jaunākos laikos, kopš 1999.gada Latvijas Bioloģijas institūts ik pa laikam izdod labus profesionālus noteicējus, bet tie ir veltīti atsevišķām augu grupām, nevis visai Latvijas florai jeb, precīzāk izsakoties, visiem Latvijas vaskulārajiem augiem.
Lielais robs beidzot ir aizpildīts ar pamatīgu un vērtīgu izdevumu. Acīgākie dabas draugi jau būs pamanījuši izdevniecības Gandrs lieldarbu — 888 lappuses biezo Normunda Priedīša grāmatu Latvijas augi. Faktiski šī grāmata ir bioloģijas doktora Priedīša mūža darbs, sākta tajā pašā 1980.gadā, kad iznāca Latvijas PSR augu noteicējs. Sācis kā bioķīmiķis, Priedītis ar laiku savu hobiju — augus — pārvērta par galveno pētījumu lauku, pievērsās mežu bioloģiskās daudzveidības un augu sabiedrību pētījumiem un 1993.gadā aizstāvēja doktora disertāciju ģeobotānikā. Latvijas augu lielākā vērtība ir tā, ka tajā aprakstītas un nofotografētas pilnīgi visas Latvijas teritorijā līdz grāmatas izdošanas brīdim konstatētās augu sugas.
Visu rakstu par Latvijas augiem, tajā skaitā gan indīgākajiem, gan skaistākajiem, lasiet žurnāla Sestdiena 13.- 19. februāra numurā