Ma Juņa, kāds ir Ķīnas miljardiera īstais vārds (Džeks Ma ir tikai šā vārda angliskā versija, paredzēta "starptautiskai lietošanai"), oficiālā aiziešana no visiem amatiem Alibaba, jāpiebilst, notika viņa dzimšanas dienā – Alibaba izveidotājs un ilggadējais vadītājs ir dzimis 1964. gada 10. septembrī Ķīnas sestajā lielākajā pilsētā Handžou. Abi viņa vecāki bija muzikanti, viņiem nebija īpašu iespēju veicināt dēla karjeru. Pamatus savai nākotnei Ma nācās ielikt pašam, tiesa, pat nenojaušot, kāda nozīme viņa dzīvē izrādīsies 12 gadu vecumā izvirzītajam mērķim apgūt angļu valodu. 1976. gadā, jāatgādina, mira Ķīnas līderis Mao Dzeduns, un pēc viņa nāves, lai arī sākotnēji bez īpašas pompozitātes, tika pasludināts kurss uz valsts ekonomisko atvērtību ārpasaulei. Publiskajā telpā nekas nav zināms par to, vai Ķīnā šajā gadā sākušās pārmaiņas kļuva par papildu stimulu Ma vēlmei apgūt angļu valodu, tomēr izvirzītā mērķa sasniegšanai Ma pievērsās ar apbrīnojamu neatlaidību.
30 neizturētu konkursu
Rezultātā par gluži vai kanonisku viņa biogrāfijas daļu ir kļuvis stāsts par to, kā Ma ik dienu neatkarīgi no laikapstākļiem ar divriteni braucis uz vienu no Handžou viesnīcām (ceļā katrā virzienā pavadot 40 minūšu), lai varētu parunāt ar ārzemniekiem un pilnveidot savu angļu valodu. Šī mērķa sasniegšanai Ma arī regulāri pieteicies par brīvprātīgo gidu ārvalstu tūristiem, neprasot par to nekādu samaksu. Šajā laikā Ma Juņs arī kļuva par Džeku Ma. Pastāv gan aizdomas, ka jauntapušais Džeks nebija gluži nesavtīgs un šādā veidā vienkārši piepelnījās, tomēr oficiālā versija vēsta par jaunu un nesavtīgu censoni, nevis nākamo liela mēroga uzņēmēju, kas savu karjeru sācis, piestrādājot par gidu. Atsevišķi ir vērts pieminēt, ka šajā laikā Ma arī sadraudzējās ar kādu austrāliešu tūristu ģimeni un vēl pusaudža gados apmeklēja viņus Austrālijā. Kā vēlāk atzina pats Ma, šā brauciena laikā redzētais radikāli mainījis viņa priekšstatus par daudzām lietām, liekot uz tām raudzīties pavisam citādi nekā iepriekš.
Augstskolā Ma iestājās tikai ar trešo mēģinājumu, un arī tad Handžou Pedagoģiskajā universitātē (pēc viņa paša vārdiem, "tolaik sliktākajā universitātē pilsētā"). To viņš absolvēja 1988. gadā, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu angļu valodas specialitātē jeb vienkāršāk – kļūstot par diplomētu angļu valodas pedagogu. Pēc universitātes absolvēšanas nākamais multimiljardieris pavadīja piecus obligātos darba gadus, mācot angļu valodu un starptautiskās tirdzniecības pamatus Handžou Elektroniskās rūpniecības institūta studentiem. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka Ma bija vienīgais no kopumā 500 tā gada absolventiem, kas tika nosūtīts darbā uz augstskolu, visi pārējie viņa studiju biedri kļuva vienkārši par angļu valodas skolotājiem.
Šajā laikā Ma atalgojums bija 100–120 žeņmiņbi (tā oficiāli tiek saukta juaņa) mēnesī – ekvivalents 12–15 ASV dolāriem. Viņš vēlāk vairākkārt ir minējis, ka pēc obligāto piecu gadu nostrādāšanas ilgi meklējis jebkādu citu darbu, taču tādu tā arī nav atradis. Ma pats stāstījis, ka viņš 30 reižu mēģinājis nomainīt darbavietu un visas 30 reizes viņam atteikts. "Mani nepieņēma darbā pat par menedžera palīgu Kentucky Fried Chicken tīkla restorānā, kad tāds tika atvērts mūsu pilsētā. Mēs toreiz bijām 24 kandidāti uz darbvietām šajā restorānā, un 23 tika pieņemti darbā. Vienīgais, kuram atteica, biju es," vienā no intervijām atcerējās Ma.
Nekādu ziņu par alu Ķīnā
Viss mainījās 1995. gadā, kad Ma kā tulks kādas Ķīnas tirdzniecības delegācijas sastāvā apmeklēja ASV lielpilsētu Sietlu, kura tolaik tika uzskatīta par vienu no topošo informācijas tehnoloģiju metropolēm pasaulē. Šā brauciena laikā Ma pirmoreiz dzīvē ieraudzīja personālo datoru, kā arī izmēģināja internetu – ierakstot meklēšanas sistēmā Yahoo! vārdu beer (alus) un secinot, ka tīmeklī nav atrodams neviens vārds par šo dzērienu Ķīnā. Tieši tāpat nebija atrodama arī nekāda aktuālā informācija par Ma dzimteni, un jaunais (ja precīzāk – vairāk nebūt ne tik jaunais) censonis šajā faktā saskatīja ilgi meklētās biznesa iespējas. Pēc atgriešanās mājās viņš kopā ar sievu un savu draugu He Jibiņu, pēc profesijas datorzinību skolotāju, izveidoja savu ļoti vienkāršu interneta vietni, kas tika nosaukta par China Pages (chinapages.com), tā vēstīja ārzemniekiem par Ķīnas uzņēmumiem, kā arī piedāvāja izstrādāt to interneta vietnes.
Pats Ma tolaik tikai vēl turpināja apgūt prasmes rīkoties ar datoru, un līdz pat šai dienai viņš tā arī nav kļuvis par kādu īpašu datorspeciālistu, kas gan nav traucējis viņam izveidot plaši zināmu informācijas tehnoloģiju kompāniju.
Lai sāktu šo biznesu, Ma aizņēmās summu, kas ekvivalenta diviem tūkstošiem ASV dolāru. Triju gadu laikā China Pages savukārt nopelnīja piecus miljonus juaņu jeb 800 tūkstošus dolāru, rēķinot pēc tā laika kursa. Pēc tam Ma kļuva par Ķīnas Ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības ministrijas paspārnē izveidotā Ķīnas Starptautiskā elektroniskās tirdzniecības centra vadītāju, tomēr pēc gada atstāja šo amatu un atgriezās Handžou, kur kopā ar 17 draugiem un domubiedriem nodibināja uzņēmumu Alibaba Group. Uzņēmumā sākotnēji tika ieguldīti 60 tūkstoši ASV dolāru, un tas bija iecerēts kā platforma tirdzniecībai starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Savukārt nosaukums tika izvēlēts tā vieglās izrunājamības jebkurā valodā dēļ, kā arī saistībā ar pazīstamās pasakas izraisītajām asociācijām par neskaitāmiem dārgumiem.
Pavisam drīz jaunais uzņēmums arī spēja piesaistīt 25 miljonus dolāru tā dēvēto riska investīciju – finansējumu piešķīra tādi investori kā Goldman Sachs un Softbank Corporation. Investīcijas jaunizveidotajā Alibaba tiešām bija riskants pasākums, jo, kā vēlāk atzina pats Ma, uzņēmuma dibinātājiem bija tikai ideja un aptuveni priekšstati, kā to īstenot. Nebija nedz konkrētu tehnoloģisko risinājumu, nedz biznesa plāna, un pat uzņēmuma birojs sākotnēji atradās Ma dzīvoklī – tieši tāpat, kā tur kādreiz bija atradies China Pages birojs. Vēlāk gan izrādījās, ka visi šie faktori ir nevis trūkumi, bet priekšrocības. Alibaba dibinātāji nebija piesaistīti konkrētiem attīstības plāniem un varēja droši īstenot jebkuras jaunas idejas, daudzus tehnoloģiskos risinājumus nācās izstrādāt pašiem, kas noveda pie inovatīvu risinājumu parādīšanās, savukārt līdzekļu trūkuma apstākļos visi izdevumi tika rūpīgi apsvērti, bet nauda tērēta taupības režīmā.
Neraugoties uz to, pirmos savas pastāvēšanas gadus uzņēmums strādāja ar ievērojamiem zaudējumiem, bet par pelnošu kompāniju kļuva tikai pēc tam, kad izdevās Alibaba padarīt par starptautisku platformu, ar kuras starpniecību Ķīnas preces tiek pārdotas ārvalstīs. 2002. gadā, kad šī iecere realizējās dzīvē, Alibaba beidzot guva pirmo peļņu. Gadu uzņēmums noslēdza ar peļņu viena ASV dolāra apmērā (!), gan ar piebildi, ka šīs simboliskās peļņas gūšanai nācās īstenot vairākus neplānotus taupības pasākumus. Šis simboliskais viens dolārs vienlaikus bija arī lūzuma punkts – kopš tā laika Alibaba peļņa ir augusi kā lavīna, un 2019. biznesa gadā (kas Ķīnā noslēdzās šā gada 31. martā) kompānijas ieņēmumi bija 54,5 miljardi dolāru.
Galvenais sasniegums
Biznesa modeli, kura ietvaros Alibaba ir platforma, kas nodrošina Ķīnas preču pārdošanu ārvalstīs, tieši Ma bija virzījis un aizstāvējis jau kopš Alibaba izveides pirmsākumiem, un, lai uzņēmums kļūtu starptautisks, nācās pārvarēt lielu skaitu birokrātisku šķēršļu pašu mājās. Būtībā tieši Alibaba pārvēršana no vietēja, tikai uz Ķīnas tirgu orientēta uzņēmuma par kompāniju, kas piedāvā Ķīnā ražotās preces patērētajiem visā pasaulē, tiek uzskatīta par pašu galveno Ma sasniegumu, un izplatīts ir viedoklis, ka bez viņa neatlaidības un arī sakariem tas uzņēmumam nebūtu izdevies.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27. septembra - 3. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!