Cīņa par līdera krēslu arī Lietuvā

Lietuvā 2019. gads ir vēlēšanu gads – valstī nupat aizvadītas pašvaldību vēlēšanas, savukārt jau maijā gaidāmas ne tikai Eiropas Parlamenta (EP), bet arī Valsts prezidenta vēlēšanas. Pārliecinoša prioritāte, protams, ir pēdējās, kuru fokusā Lietuvas varas atzaru sadalījuma specifikas dēļ galvenokārt atrodas ārpolitikas jautājumi. Tāpat liela uzmanība tiek pievērsta kandidātu personībām. Skaļu izteikumu, tostarp tādu, kas attiecas arī uz Latviju, jau netrūkst.

Ne gluži kā Latvijā

Jāatgādina, ka Lietuvas vēlēšanu sistēma krietni atšķiras no Latvijas. Gan Lietuvas prezidenta, gan pašvaldību – valsts ir sadalīta 60 municipalitātēs – vadītāju vēlēšanas ir tiešas. Savukārt Lietuvas parlaments, kura vēlēšanas gaidāmas nākamgad, tiek ievēlēts pēc jauktas sistēmas – septiņdesmit viens no 141 parlamentārieša tiek ievēlēts atsevišķos vēlēšanu apgabalos, savukārt 70 deputātu – no vēlēšanu sarakstiem.

Plašākas nekā pie mums ir arī valsts līmenī Lietuvas prezidenta un pašvaldību līmenī – to vadītāju pilnvaras.

Prezidenta loma īpaši nozīmīga ir ārpolitikā – saskaņā ar valsts pamatlikumu lēmumus svarīgos ārpolitikas jautājumos pieņem prezidents saziņā ar valdību. Savukārt jūtami mazāka ir prezidenta ietekme uz iekšpolitiku, bet pavisam minimāla – uz ekonomiskiem lēmumiem. Lai gan šāds dalījums, protams, ir nosacīts – šīs jomas pastarpināti atstāj ievērojamu ietekmi cita uz citu. Vēl atšķirībā no Latvijas pašvaldību vēlēšanās, izpildot noteiktas prasības, var kandidēt gan pašizvirzīti, gan vietējo sabiedrisko vēlēšanu komiteju (kuras būtībā ir sava veida vietējās partijas) izvirzīti kandidāti. Tādējādi piederība kādai konkrētai politiskajai partijai nepavisam nav obligāta.

Pašvaldību municipālo padomju (domju) vēlēšanas, kā arī pašvaldību vadītāju vēlēšanu pirmā kārta notika 3. martā. Kopumā uz 1502 vietām (ieskaitot mēru amatus) kaimiņvalstī kandidēja vairāk nekā 13 tūkstoši pretendentu. Šajā kārtā lietuviešiem izdevās ievēlēt visus municipālo padomju deputātus, kā arī deviņpadsmit no 60 pašvaldību vadītājiem. Savukārt vēlēšanu otrā kārta notika 17. martā. Par vēlēšanu uzvarētājiem sevi var dēvēt sociāldemokrāti, kuru mēri (uzvara mēra vēlēšanās tiek uzskatīta par galveno panākumu kritēriju) turpmāk vadīs 15 Lietuvas pašvaldību. Nacionālkonservatīvā Tēvzemes savienība–Kristīgie demokrāti būs pie varas vienpadsmit, savukārt liberāļi – sešās pašvaldībās. Toties Lietuvas Zemnieku un zaļo (lauksaimnieku) partija, kā arī partija Kārtība un taisnīgums katra ieguva pa pieciem mēru posteņiem. Lauksaimnieki, jāpiebilst, šobrīd ir Lietuvas galvenā varas partija, ar 56 deputātu vietām valsts parlamentā (2016. gada vēlēšanās partija ieguva 54 deputātu mandātus, vēl divi parlamentārieši tai pievienojās vēlāk). Arī valsts premjerministrs un viens no pretendentiem uz Lietuvas prezidenta amatu Sauļus Skvernelis pārstāv lauksaimniekus, lai gan oficiāli nav šīs partijas biedrs. Savukārt Kārtības un taisnīguma izveidotājs ir savulaik ar skandālu no amata atstādinātais Lietuvas prezidents Rolands Pakss.

Būtiski, ka piecās Lietuvas vislielākajās pilsētās, arī Viļņā un Kauņā, par mēriem kļuva vēlētāju komiteju izvirzītie pretendenti (lasiet – esošie mēri) un kopumā komiteju izvirzītie pretendenti vadīs 12 pašvaldību. Lielā mērā šī iemesla dēļ pašvaldību vēlēšanas ir "cita dimensija", salīdzinot ar augstāka līmeņa vēlēšanām, un tāpēc Lietuvas politologi tās neuzskata par kādu vērā ņemamu atskaites punktu pirms prezidenta un EP vēlēšanām.