Lai arī oficiāli PSRS beidza pastāvēt tikai 1991. gada 25. decembrī, kad no amata atkāpās pirmais un vienīgais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, de facto padomju impērija sabruka jau pēc tā saucamā augusta puča izgāšanās. Par augusta puču tiek dēvēts stingrās jeb komunistiskās līnijas piekritēju īstenots neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums PSRS 1991. gada 18. (vai 19.) līdz 21. augustā, lai gāztu Gorbačovu un izbeigtu viņa aizsākto valsts demokratizācijas procesu, kā arī nepieļautu Savienības līguma parakstīšanu, kas paredzēja reformēt PSRS. Pilnībā skaidrs, ka pučs ir cietis neveiksmi, gan kļuva tikai 23. augustā, kad sākās tā dalībnieku un atbalstītāju aresti.
Viens no galvenajiem PSRS sabrukuma rezultātiem savukārt bija, ka pasaules kartē īsā laikā parādījās 15 atjaunotu vai jaunu (un vēl četras starptautiski neatzītas vai daļēji atzītas) valstu, kuras aizgāja katra savu, bieži vien radikāli atšķirīgu tālākās attīstības ceļu. Tostarp arī tāpēc, ka daļai šo valstu nebija nekādas citas sava valstiskuma pieredzes kā tikai atrašanās PSRS sastāvā, ko par valstiskumu var dēvēt ļoti nosacīti.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 27. augusta - 2. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!