Apbalvojumu ķīmijā ieguvušās franču zinātnieces Emanuellas Šarpantjē un viņas ASV kolēģes, Havaju salās uzaugušās Dženiferes Dudnas sasniegums ir patiešām unikāls, ņemot vērā dzimumu sadalījumu zinātnē. Lai arī pēdējās desmitgadēs zinātne piedzīvojusi varenu sieviešu pieplūdumu, daudzās nozarēs tajā joprojām dominē vīrieši, par ko liecina arī apbalvojumu statistika. Abas pētnieces ir tikai sestā un septītā sieviete, kas saņēmušas Nobela prēmiju ķīmijā vairāk nekā gadsimtu ilgajā balvas pastāvēšanas vēsturē.
Izgriež liekos gēnus
Šarpantjē un Dudna apbalvotas par ieguldījumu gēnu rediģēšanas tehnoloģijas radīšanā, kas pazīstama kā CRISPR-Cas9 jeb DNS šķēres. "Tās izmantojot, zinātnieki var mainīt dzīvnieku, augu un mikroorganismu gēnus ar ārkārtīgi lielu precizitāti. Šai tehnoloģijai bijusi revolucionāra ietekme uz dzīvības zinātnēm, tā sniegusi ieguldījumu jaunu vēža ārstēšanas metožu izstrādē, tuvinot sapņa piepildīšanos par iedzimto slimību ārstēšanu,» oficiālajā paziņojumā rakstīja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija.
Nobela balvas piešķiršana jau sacēlusi viļņošanos zinātnieku aprindās, jo pastāv uzskats, ka CRISPR metodes izstrādāšanā roku pielikuši daudzi citi pētnieki, kuri arī būtu pelnījuši atzinību. Diskusijai eļļu pielej arī vēl neatrisinātais patentu strīds ASV starp abu kundžu pārstāvēto Kalifornijas Universitāti Bērkli un austrumu krasta grandiem – Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu un Hārvarda institūtu – par CRISPR tehnoloģijas izmantošanu eikariotu šūnās. Abas puses apgalvo, ka veikušas svarīgus atklājumus šajā jomā un pelnījušas pirmatklājēja godu. Tomēr tas nemazina šo zinātnieču ieguldījumu.
Pētot labi pazīstamu baktēriju Streptococcus pyogenes, Šarpantjē atklāja iepriekš nezināmu molekulu tracrRNA, kas bija baktērijas mantotās senās imūnsistēmas sastāvdaļa un ļāva tai atšķelt daļu vīrusu DNS, tādējādi padarot tos nekaitīgus. Pēc sava pētījuma rezultātu publicēšanas 2011. gadā Šarpantjē sadarbībā ar Dudnu izveidoja jau pieminētās baktērijas šķēres, tās vienkāršojot, lai atvieglotu to izmantošanu cita ģenētiskā materiāla rediģēšanai. Viņas pārprogrammēja šķēres tādējādi, lai ar tām varētu sašķelt ikvienu DNS molekulu noteiktā vietā, paverot zinātniekiem ceļu uz DNS koda pārrakstīšanu.
Ar CRISPR-Cas9 tehnoloģiju jau gūti ievērojami panākumi labības kultūru izturības palielināšanā pret sausumu un kaitēkļiem, mainot to ģenētisko kodu. Šī tehnoloģija devusi iespēju izstrādāt arī inovatīvas vēža ārstēšanas metodes, un daudzi eksperti cer, ka kādu dienu būs iespējams ar gēnu rediģēšanu izskaust iedzimtās slimības.
Idejas, pakojot mantas
Šarpantjē ceļš uz atzinību bija grūts. Uzaugusi un izmācījusies Francijā, viņa ieguva grādu bioķīmijā, mikrobioloģijā un ģenētikā Pjēra un Marijas Kirī universitātē Parīzē. Pēc tam studējusi Pastēra institūtā, kur arī sākusi pētniecisko darbu. Tomēr dzimtenē viņa sastapās ar daudziem šķēršļiem, jo franči ir negatīvi nosakņoti pret gēnu inženieriju un neļauj veikt pētījumus šajā disciplīnā. Tādēļ Emanuellas ceļš veda uz zinātnei atvērtākām valstīm – vispirms uz ASV, tad uz Austriju, Zviedriju un visbeidzot Vāciju, kur viņa 2015. gadā kļuva par Maksa Planka Infekcijas bioloģijas institūta vadītāju.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 16.-22. oktobra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!