Zinātniskā fantastika ir pilna ar brīdinājumiem par mākslīgo intelektu – sākot no labi zināmajām Holivudas Terminatora sērijas filmām, kur pēdējās cilvēces saujiņas izmisīgi cīnās pret robotu armiju, līdz zinātniskās fantastikas autora Harlana Elisona šausmu īsstāstam Man nav mutes, bet man ir jākliedz, kurā attēlota nākotne pēc tam, kad aukstā kara ieroču būvēšanas sacensība novedusi pie superdatoru radīšanas, kuri izposta pasauli.
Šajā stāstā dzīvi atstāti tikai pieci cilvēki, kuri, izmantojot maģijai līdzīgas spējas, uzturēti pie dzīvības mūžīgai spīdzināšanai. Kā jau mākslā, šajos piemēros viss ir dramatiski. Taču patiesībā mēs jau labu laiku dzīvojam ja ne gluži mākslīgo prātu pārvaldībā, tad ietekmētā pasaulē gan, un, kā atzīst pētnieki un nozarē strādājošie, mūsu vienīgā iespēja ir censties tam visam tikt līdzi.
Tiesa, retais šobrīd domā, ka roboti kādā brīdī sacelsies un iznīcinās cilvēci milzīgā karagājienā. Kā jau ierasts – pie visa vainīgi drīzāk būs cilvēki paši, jo nākotnes tehnoloģijas vairs nebūs taustāmas, bet pastāvēs mums apkārt un pat mūsos, arvien vairāk pārvēršoties par varas formu. Šādu viedokli pasākumā Digital Freedom Festival pauda grāmatas Nākotnes politika autors Džeimijs Saskainds.
Sargās un paredzēs noziegumus
Eksperti diezgan droši prognozē, ka nākotnē jomas, kurās darbosies mākslīgais intelekts, tikai paplašināsies. Lielu potenciālu automatizācijā, kas spēj pieņemt pastāvīgus lēmumus, redz gan finanšu, gan loģistikas, gan tirdzniecības sektors. Ņemot vērā, ka informācijas ievākšanas apjomi pieaug, cilvēki paši vairs nevar apstrādāt un atlasīt visus pieejamos datus, tāpēc nepieciešami arī digitālie palīgi. Arī drošības jautājumos arvien vairāk būs jāpaļaujas uz robotu smadzenēm. Laikraksts Diena jau vasarā rakstīja par video novērošanas sistēmām, kuras arvien biežāk pārskatīs, kategorizēs un pārbaudīs pats dators.
Arī tehnoloģiju portāls The Verge, raksturojot mākslīgā intelekta lomu novērošanas kameru industrijā, min, ka pirmais solis, savienojot MI un kameras, ir videomateriāli, kuros var meklēt informāciju. Proti, videokamera var ierakstīt desmitiem stundu garus materiālus, bet, ja, piemēram, policijai jāizskata desmit stundu ilgs videomateriāls no desmit kamerām, tas ir darbs simt stundām jeb vairāk nekā četrām dienām. Savukārt mākslīgais intelekts "vīrieti sarkanā jakā" atradīs dažās sekundēs. Japānā šādas kameras jau tiek izmēģinātas praksē. Uzņēmums NTT East radījis AI Guardman, kas piedāvā video straumes analīzes risinājumus. Paši radītāji apgalvo, ka viņu iekārta testa grupas veikalos palīdzējusi samazināt zādzību skaitu par 40%. Tiesa gan, kā brīdina The Verge, šie apgalvojumi pirms plašākiem izmēģinājumiem jāuztver vismaz skeptiski, jo tiek arī ziņots, ka šie risinājumi pārāk bieži apvaino nevainīgus cilvēkus un reaģē, piemēram, uz pārdevēju, kas papildina plauktus, kā zagli.
Mēs nesaprotamies
Minētais kameru piemērs arī liecina – lai gan MI tehnoloģijas jau ir apkārt, mēs tās slikti saprotam un tās slikti saprot mūs. Šīs "saprašanās" uzlabošanai jau tiek dibināti dažādi institūti un uzņēmumi, kuru mērķis ir radīt cilvēku un robotu ciešāku saskari. Latvijā nesen notikušajā Digital Freedom Festival pēc Francijas institūta ielūguma viesojās mākslīgā intelekta pētniece, doktore Amēlija Kordjē. Viņa ir zinātniskā direktore franču jaunuzņēmumā Hoomano, kas nodarbojas ar programmatūru izstrādi robotiem, paplašinot to saskarsmes spējas. Savukārt otra viešņa, ar ko tikās SestDiena, bija Laura Kalmore, kura ir stratēģisko iniciatīvu direktore jaunuzņēmumā ni2o. Uzņēmums izstrādā mākslīgā intelekta procesoru, kuru varētu lietot neiroloģisku saslimšanu, piemēram, Alcheimera slimības, ārstēšanā. Var teikt, ka abi uzņēmumi, lai gan strādā atšķirīgos laukos un virzienos, pamatā vēlas panākt labāku saprašanos starp cilvēku un tehnoloģijām.
Kordjē darbavietas mērķis ir panākt, ka mākslīgais intelekts spēj mācīties līdzīgi, kā to dara cilvēku bērni, proti, "novērojot un ietekmējot apkārtējo vidi". Kā tas izpaužas dzīvē? Piemēram, paceļot un nometot priekšmetu, cilvēks apgūst gravitācijas sakarības, pirms vēl izpratis fiziku.
Arī mehāniskajiem radījumiem būtu jāspēj šīs sakarības uztvert un izprast. "Šobrīd tie [roboti] spēj veikt šaurus uzdevumus, trūkst iespējas veikt abstraktus uzdevumus," skaidro pētniece. Mērķis ir panākt, lai mākslīgais intelekts spētu iepriekš iegūtās zināšanas izmantot citās jomās, piemēram, meklēšanas un glābšanas roboti, kuri varētu pielāgoties darbam dažādās vidēs, jo degošs mežs nav tas pats, kas zemestrīcē sagruvusi ēka.
Demokratizēt, lai uzticētos
Kopumā cilvēki joprojām nesaprot mākslīgo intelektu un, kā saka Kordjē, "uzticas tam, kam nevajadzētu uzticēties". Taču nākotnes vārdā cilvēkiem tas būtu jāmācās, uzskata eksperti, gan atzīstot, ka vienlaikus jāpanāk arī šo konceptu demokratizācija, lai jaunās tehnoloģijas nekoncentrētos tikai dažu rokās. Ne velti miljonārs Īlons Masks pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumiem 2017. gadā par to, ka nākotni kontrolēs valstis, kas kontrolēs MI, cēla trauksmes zvanus. Viņš investēja kompānijā NeuraLink, uzsverot, ka grib "dot cilvēkiem iespēju cīnīties pret mākslīgo intelektu". Arī žurnāls Forbes vasarā radīja bažas daudzos, kuri, tāpat kā Masks, saskata nopietnu risku MI, rakstot par šo tehnoloģiju izmantošanu militāriem mērķiem. Šobrīd gan galvenie MI attīstības virzieni aizsardzības sfērā esot izlūkošana, kiberdrošība un atbalsta funkcijas karavīriem, taču tas nenozīmē, ka nākotnes karos nebūs iesaistītas ar intelektu apveltītas mašīnas.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 4. janvāra numurā! Ja turpmāk vēlaties SestDienas publikācijas lasīt drukātā formātā, žurnālu iespējams abonēt ŠEIT!
Vērīgais
Krējums Saldais
Oktobrēns