Sabiedriskās domas aptaujas uzvaru gaidāmajās vēlēšanās vismaz pagaidām sola opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem, un šī iemesla dēļ politologi Sipiles lēmumu par atkāpšanos uzskata galvenokārt par priekšvēlēšanu soli. Vēl jo vairāk tāpēc, ka jauna valdība veidota šobrīd netiks, un Somijas prezidents Sauli Nīniste, lai arī pieņēma ministru demisiju, uzreiz tomēr lūdza Sipiles kabinetu turpināt pienākumu pildīšanu līdz pilnvaru termiņa beigām.
Seniori un nevienlīdzība
Somijā par nepieciešamību reformēt valsts veselības aprūpes un sociālo sistēmu tiek runāts jau vairāk nekā desmitgadi. Arī šoreiz tieši reformas bija viens no galvenajiem priekšvēlēšanu debašu jautājumiem, taču pirms šīm vēlēšanām papildu eļļu ugunij pielējusi gan Sipiles valdības atkāpšanās, gan valsts mēroga skandāls – Somijas policija ir sākusi izmeklēšanu par nolaidību kopumā 30 gadījumos veco ļaužu aprūpes pansionātos. Tiek uzskatīts, ka tā novedusi pie pansionātu iemītnieku veselības pasliktināšanās vai pat nāves. Pēc valdības atkāpšanās pārmaiņas veselības aprūpē kļuvušas par dienaskārtības galveno jautājumu, aizēnojot divas citas iepriekš izceltas tēmas – imigrāciju (pēc Oulu notikušajām vairākām imigrantu veiktajām izvarošanām tā uz laiku bija nonākusi priekšplānā) un vides aizsardzību, kas ir aktuāla jaunākās paaudzes vēlētājiem.
Tā visa paradokss slēpjas faktā, ka Somijas veselības aprūpes sistēma dažādās aptaujās un reitingos ilgstoši atrodas starp labākajām pasaulē un, kā liecina jaunākais Euro Health Consumer Index, ir pati efektīvākā Eiropā, ja salīdzina aprūpes kvalitāti ar izmaksām. Lai arī sistēma ir decentralizēta un galvenā atbildība par medicīnas pakalpojumiem ir uzticēta pašvaldībām, pastāv virkne mehānismu, kas ļauj nodrošināt to augsta līmeņa pieejamību visā valsts teritorijā. Lauvas tiesu visu izdevumu par sistēmas uzturēšanu sedz pašvaldības un valsts, privātais sektors nodrošina ne vairāk par 5% veselības aprūpes pakalpojumu. Viena no sistēmas īpatnībām arī ir lielais medmāsu (lielākais Eiropā vidēji uz simt tūkstošiem iedzīvotāju) un samērā mazais ārstu skaits.
Veikt izmaiņas veselības aprūpes jomā ir centušās nu jau vairākas Somijas valdības, un kaut ko mēģināja darīt arī labējais Sipiles Ministru kabinets, kas sastāv no viņa pārstāvētās Centra partijas (49 no 200 vietām valsts parlamentā), Zilās reformu partijas (19 vietu) un Nacionālās koalīcijas (37 vietas). Sākotnēji koalīcijā ietilpa arī 2015. gada vēlēšanās 38 vietas ieguvusī Somu partija (pirms tam zināma kā Īstie somi), tomēr 2017. gadā, kad par šīs partijas līderi tika ievēlēts radikālais (gan raugoties no Somijas skatpunkta) Jusi Hallaaho, tā sašķēlās. Jaunā līdera atbalstītāji saglabāja iepriekšējo nosaukumu un pameta valdību, savukārt viņa oponenti sevi nosauca par Zilo reformu partiju (ja tulko pavisam burtiski, tad par partiju Zilā nākotne – Sininen Tulevaisuus jeb SIN) un palika valdības sastāvā. Partijas nosaukumam, jāpiebilst, ir saistība ar vienu no Somijas nacionālajām krāsām.
Centra un Nacionālās koalīcijas partija jau sākotnēji virzīja modeli, kura ietvaros atbildība par veselības aprūpes pakalpojumiem vairāk nebūtu pašvaldību, bet gan lielāku teritoriālo vienību jeb novadu ziņā, vienlaikus saistot šīs izmaiņas arī ar plašu teritoriālo reformu. Šobrīd Somijā ir tikai divi pārvaldes līmeņi – vietējo pašvaldību un nacionālais. Reformas ietvaros tika rosināts ieviest vēl arī trešo jeb vidējo līmeni, sadalot valsti 18 novados jeb reģionos ar vēlētām domēm un izpildvaru. Šo novadu ietvaros iedzīvotājiem pašiem būtu iespējams izvēlēties veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus – starp novadu, privātajām vai nevalstisko organizāciju ārstniecības iestādēm.
Vienošanās par reformu bija virknes trauslu kompromisu rezultāts. Samērā lielais novadu skaits tika noteikts Centra partijas uzstājības dēļ, jo ievērojama daļa partijas elektorāta atrodas lauku rajonos un šāds dalījums jūtami palielinātu centristu ietekmi jaunizveidotajās teritoriālajās vienībās. Nacionālā koalīcija savukārt iestājās par izvēles brīvību attiecībā uz pakalpojumu sniedzēju nodrošināšanu, uzskatot, ka tās esamība veicinās privātās medicīnas attīstību. Viens no šīs partijas programmatiskajiem mērķiem jau sākotnēji bija veselības aprūpes daļēja privatizācija un valsts lomas samazināšana. Lai arī Nacionālā koalīcija nebija sajūsmā par centristu teritoriālās reformas plāniem, vienošanās starp abām partijām tika noslēgta vēl 2015. gadā, drīz pēc vēlēšanām, kad Sipile piedraudēja atkāpties, ja partneri neatbalstīs reformu priekšlikumus. Šādā gadījumā valstī nāktos rīkot jaunas parlamenta vēlēšanas, un vēlme palikt pie varas šajā gadījumā, visticamāk, ņēma virsroku.
Taču pret šo reformu plānu iebilda ne tikai parlamentārā opozīcija – pret vienu vai otru reformu aspektu bija iebildumi arī atsevišķiem valdības locekļiem (atkarībā no partejiskās piederības), bet pret abiem – pašvaldībām, it īpaši lielajām. Valdības sastāvā esošie nacionālkonservatīvie politiķi savukārt centās no reformas norobežoties, lai gan balsojumos to atbalstīja. Reformas pretinieki arī centās to bremzēt, tā dēļ valdošā koalīcija, tuvojoties vēlēšanām, aizvien biežāk un atklātāk sāka apsūdzēt opozīciju reformas novilcināšanā.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 15. - 21. marta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!