Garšīgs un kaitīgs

Ar Kolonādes šefpavāru Igoru Aizpuru par dažādām pavāru būšanām izrunājās Dienas žurnāliste Solvita Smiļģe 1995. gada 14. janvāra SestDienā. Vaicāts, kas vairs nebūtu izmantojams no cara laiku pavārgrāmatām, Aizpurs teica: "Proporcijas tajās ir pilnīgi ačgārnas. Turklāt es nekad nepiekritīšu, ka no cepeša taukiem var gatavot arī mērci. Noteikti jau tāda mērce ir garšīgāka, bet zinātne taču virzās uz priekšu un mēs tagad zinām, ka šādos taukos ir kancerogēnās vielas." Tajā pašā laikā pavārs atzinās, ka gardēdis viņš neesot nemaz: "Mans mīļākais ēdiens ir un paliek cauraugusi cūkgaļa un cepti kartupeļi. Kad vācieši redzēja, ka es sev kaut ko tādu gatavoju, viņi šausmās saķēra galvu. Visā pasaulē treknus ēdienus jau sen vairs nelieto." Vēl Aizpurs piebilda, ka par labu pavāru nevar kļūt bez dievišķās dzirksts: "Viens no pirmajiem skolotājiem neko man nestāstīja, teica – ja tu skatoties neiemācīsies, pavārs no tevis neiznāks. Ir visādi knifi. Galvenais ir garšvielu lietošana. Ļoti daudz kas atkarīgs arī no tā, kādā kārtībā ko ēdienā ieliek, kas ar ko der kopā. Ja gatavo mērci ar sīpoliem, pats svarīgākais ir īstajā brīdī piebērt sāli. Sīpoli sāli vislabāk uzņem, kad cepoties kļuvuši caurspīdīgi…"