Agņešku Holandu var dēvēt par Austrumeiropas vēstures rakstnieci kino. Holokausts, Varšavas sacelšanās, nacionālās pretošanās kustības, Prāgas pavasaris, neatkarīgas preses nozīme, cenzūra, holodomors Ukrainā – tie ir tikai pāris pieturpunkti poļu režisores vērienīgajā karjerā. Tajā var atrast vairāk nekā 30 pilnmetrāžas filmu, aptuveni desmit seriālu, kā arī sadarbību ar poļu klasiķiem Andžeju Vajdu un Kšištofu Keslovski un pat Nepanesamā esības viegluma tulkojumu poļu valodā. Vienam Holandas kino šķiet pārlieku politizēts, otram – nepieciešams, bet vēl kādam tas gadu gaitā iegūst pavisam citus rakursus. Tā, piemēram, noticis ar šobrīd Ukrainas kara kontekstā aktuālo filmu Misters Džounss/Mr. Jones (2019) – darbu par velsiešu žurnālista Gareta Džounsa holodomora upuru atspoguļojumu Rietumu presē 1933. gada pavasarī.
Pērn režisore piedzīvoja neticamu turbulenci savā dzimtajā Polijā, kur īsi pēc pirmizrādes Venēcijas kinofestivāla galvenajā konkursā un žūrijas īpašās balvas saņemšanas uz ekrāniem nonāca Zaļā robeža/Green Border/Zielona Granica (2023). Filmas sensacionālās slavas pamatā ir fakts, ka Holanda šajā melnbaltajā, atmosfēriskajā darbā pietveras tam, ko viņa pati dēvē par "ģeopolitisko noziegumu", – migrantu krīzei uz Baltkrievijas un Latvijas, Lietuvas un Polijas robežām. Filma uz Latvijas ekrāniem nonāks 17. maijā.
Zaļā robeža, kuras darbības risinās Polijā, apzināti veidota, ietverot arī iebraucēju afgāņu, sīriešu, irākiešu, jemeniešu un citu skatpunktu – par šīs perspektīvas iekļaušanu Holanda Polijā tikusi kritizēta, kļūstot par daļu no Polijas parlamenta vēlēšanu kampaņas "peramajiem" un saņemot pat nāves draudus. Tomēr filmas sižets hibrīdkara kontekstā ir nedaudz komplicētāks, nekā varētu šķist pirmajā mirklī, – bez sīriešu ģimenes tajā parādās arī aktīviste Jūlija, robežsargs Jans un meža ieloks, kurā viņi visi satiekas. Režisore skaidro, ka viņas mērķis bijis radīt vēstījumu, kas pārskata mūsu pašu attieksmi pret cilvēktiesībām, jo galu galā tieši sargātās vērtības mūs nepadara par Putinam līdzīgajiem.
Visu sarunu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. maija numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!