Diskusijā piedalījās augstākās izglītības politikas veidotāji, augstskolu, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Studentu apvienības pārstāvji un citi eksperti, vēsta LETA.
Pats profesūras kodols ir palicis nemainīgs kopš Senās Grieķijas laikiem - ar dziļām zināšanām, spēju šīs zināšanas papildināt un nodot jaunākajai paaudzei, kā arī ar prasmi skatīt nozari dziļumā, diskusijā norādīja LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete. Viņasprāt, būtiska ir ne vien profesora pētnieciskā, bet arī sabiedriskā darbība, un profesoram noteikti nevajadzētu būt tādam, kas nodurtu degunu lasa lekcijas. Pēc I. Druvietes domām, jāatjauno mērķdoktorantūras jēdziens un jāsāk jau maģistrantos saskatīt nākamos profesorus. Tāpat profesoriem jākliedē stereotipi, jābūt jauneklīgiem un jāatbalsta studenti. Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra sacīja, ka profesoram mūsdienās bez zināšanām nepieciešama arī drosme un harisma. Pēc viņa domām, profesoriem jāiet sabiedrībā, turklāt arī starptautiskā mērogā.
Profesoriem vajadzētu būt tādiem, kas nevis lasa lekcijas, bet gan nodod informāciju, uzsver Latvijas Studentu apvienības prezidente Ilva Grigorjeva, kura arī vēlētos, lai profesori būtu vairāk ieinteresēti pēctecībā. LLU prodekāne Dina Popluga diskusijā atzina, ka augstskolu mācībspēkiem liels izaicinājums ir jaunā, digitālā paaudze un pielāgošanās tai. Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas vadītājs Vilnis Rantiņš ir pārliecināts, ka «profesoram ir jābūt mazliet trakam». Viņaprāt, jauniešus jāspēj ieinteresēt un iesaistīt pētniecībā jau 1. kursā.